Dažādi

Auto braukšana

Reizēm, bet tikai reizēm, dažādās lietās palūdz arī manu viedokli. Un sagadijās tā, ka man lūdzu viedokli par auto! Nu, forši, man ārkārtīgi patīk auto un auto vadīšana ir tas, bez kā nevaru, negribu un pat nemēģinu iedomāties savu ikdienu. Sapratu, ka pati esmu drausmīgi kaprīza, ja ir tāda iespēja, bet ja nav - tad braukt varu ar jebko. Toties bērni gan ir riktīgi prasīga publika, it īpaši manas meitenes, jo auto ir mūsu ikdiena caur un caur!

Lasīt vairāk

Matemātika ar prieku!

Nez tas vispār ir iespējams? Pamatskolas gados biju no tiem, kuri skaļi kliegtu - nē, nav iespējams! Bērni ir dažādi un tas ir tik labi, ka vienam patīk matemātika un citam patīk darbmācība. Bet, manuprāt, un zinu, ka daudzi piekritīs, vislielākais "jackpot" ir tad, ja bērnam izdodas parādīt un iemācīt vienkārši mācīšanās un atklāšanas prieku. Un tas nevienmēr ir viegli.

Lasīt vairāk

Blogam 4 gadi!

Augustā, pirms 4 gadiem, ieliku pirmo rakstu blogā un palaidu to tautās. Es paskatījos, pirmais raksts publicēts 9.augustā. Es nekad neesmu ne svinējusi, pat ne atzīmējusi vai atcerējusies par šo bloga svētku dienu, bet šogad par to aizdomājos.

Lasīt vairāk

Priekšnieka balle

Pagājušajā nedēļā Florence Roze nosvinēja savu divu gadu dzimšanas dienu. Svinēja ne tikai viņa, bet arī lielu un mazi draugi. Ballītes tēma - "Man nekādu priekšnieku nav". Kādēļ? Jo Flo ir mazs priekšnieks un nu ir pagājuši 2 gadi kopš mūsu priekšnieks stājies amatā.

Lasīt vairāk

Arī brīvdienu režīmā ir jāiedzīvojas

Ir pagājusi mazliet vairāk kā nedēļa, kopš abām māsām Kalniņām ir sācies vasaras brīvlaiks. Pirmā nedēļa bez braukšanām, skriešanām, dejošanam, dziedāšanām, bērnu ballītēm (kas vairumā bija tieši pavasarī) un dienas plāna, sadalīta pa stundām, minūtēm.  Un, oh well, šī bija traka nedēļa un vēl jau nekas nav beidzies! 

Lasīt vairāk

Uzdevums: Pārziemot ziemu. Rezultāts: totāla izgāšanās. Esi sveiks, pavasari!

Parasti, kad blogā ir bijis ilgāks klusums, kas šoreiz tiešām ieieldzis, man jaunu ierakstu gribas sākt ar atvainošanos, par klusēšanu. Nezinu kapēc [laikam esmu ļoti pieklājīga vai arī tas tādēļ, ka man ir tieksme atvainoties par visu un visiem, pat tad, kad tas vispār nav nepieciešams. Tas šausmīgi kaitina manu vīru un māsu], jo, patiesībā, esmu pārliecināta, ka diezvai kāds īsti bez manis pamanījis šo klusumu. Es nekad neesmu blogā rakstījusi ar noteiktu regularitāti un jau sen esmu sapratusi, ka labāk ilgāk klusēt nekā ieslīgt rakstos, no kuriem īsti ne jēgas, ne patikas.  Šoreiz atkal atvainošos, jo nezinu, vai šim rakstam, pēc tik ilgas pauzes, maz ir kāda jēga! 

Lasīt vairāk

Māsas, bet tik dažādas

PEP mammu kursu ietvaros, lasu papildus literatūru. Nu, kā jau tas skolā pienākas. Šobrīd lasu Frederika Leboijē grāmatu "Piedzimt bez vardarbības". Lai gan šī grāmata nav bieza, teksta patiesībā arī nav tik daudz, tā nelasās tik raiti kā biju iecerējusi. Pretēji tam kā biju domājusi, uzdotais mājas darbs saistībā ar šo grāmatu, nav tas, kas kavē vai, pareizāk sakot, palēlina lasīšanu. Lasot grāmatu es visu laiku aizpeldu domās par tēmu, cik ļoti veids kā bērniņš ienācis pasaulē jeb dzemdības ietekmē to, kāds viņš vēlāk aug? Kāds ir viņa raksturs, temperaments, emocionālā "stiprība", rīcība dažādās situācijās.

Lasīt vairāk

Kad vārds ir svarīgs!

Izvēlējos gadu pabeigt pavisam viegli, tādēļ arī iesākšu to pavisam viegli. Nebūs ne raksta par to, kā iet ar bērniem, ne par to, kā iet man kā mammai. Labāk, lai iet viens jauks projekts (do it yourself), ko kopā ar Grētu esam radījušas. Mazās vārdu gleziņas ar meiteņu vārdiem. Es esmu no tiem cilvēkiem, kuri diezgan bieži un daudz taisa dažādus mazākus un lielākos DIY projektiņus, bet tā kā ne visai skaisti fotogrāfēju un tā kā zinu, ka ir cilvēki, kas ir krietni vien talantīgāki radošumā kā es, tad daudz nekad par to nerunāju. Bet, nu, šoreiz lai iet. Publicēšu ideju. 

Lasīt vairāk

Bērni un labdarība

Kā jau ierasts, pirms svētkiem dažādas labdarības akcijas kļūst arvien dzirdamākas un redzamākas. Kaut cenšamies tajās piedalīties, neskatoties uz sezonu, šajā laikā par tām sanāk domāt vairāk. Kādu vakaru teicu Grētai, ka būs jāsakrāmēsi kastē mantas, dāvanas un visu, kas nepieciešams, lai sūtītu tiem bērniņiem, kam tas vairāk nepieciešams. Tiem, kuriem jāpalīdz, tie, kuri dzīvo ne visai labos apstākļos, tiem, kuriem, iespējams, nav mamma vai tētis, vai neviens no abiem. Grētas pirmā reakcija bija - kapēc? Kapēc mēs to darīsim? Bet tajā pat laikā, gaidīja, kad varēs to izdarīt. 

Lasīt vairāk

Cita slodze smadzenēm

Es esmu sākusi mācīties. Virtuvē pie sienas, blakus bērnu nodarbību un plānu kalendārām, nu ir pielikts arī manu mācību dienu datumi. Skan nopietni. Mazliet jau arī tā ir. Pat ja tā nav universtitāte, kur esmu izvēlējusies studēt. Pat ja tie ir kursi, nē drīzāk "apmācības", ko esmu izvēlējusies. Man tā ir mācīšanās un punkts, lai vai kā to iestādi oficiāli sauc. 

Lasīt vairāk

Par mani

Sveiki, mani sauc Inga!

Mani sauc Inga, es esmu sieva Mārim un mamma divām lieliskām meitām - Grētai Teodorai un Florencei Rozei. Kopš es sevi atceros, ēst man ir paticis vienmēr. Laikā, kad pirmo reizi kļuvu par mammu, es jau zināju, ka saviem bērniem vēlēšos mācīt ēst! Un tas ir tas, ko daru ikdienā. Gatavot bērniem nav tik sarežģīti cik izklausās. Tas ir pat aizraujoši.

Par meitenēm

Grēta un Florence

Kalniņu ģimenē aug divas burvīgi brīnišķīgas meitas – Grēta Teodora un Florence Roze! Ko gan citu, kā to, ka viņas ir labākais, ko ar vīru esam paveikuši, par savām meitenēm es varētu teikt.

Lasīt vairāk

Grāmata

Instagram

Facebook

Lasītākie ieraksti

Jaunākie ieraksti

Meklēt pēc